Virziens, kas pretendēja uz alternatīvu statusu franču kubismam vai itāļu futūrismam, vai vācu ekspresionismam un vienlaikus savā manifestā runāja par angļu mākslas atdzīvinātāja misiju. Jā, angļi nevelējās stāvēt malā, lai gan paši bija spiesti konstatēt savas nācijas stīvumu un koncervatīvismu salīdzinot ar kontinentālo Eiropu. Tamdēļ bija jārada un jāpiedāvā kaut kas īpaši enerģisks. Virziens atspērās no kubistu abstrakcijas un itāļu futūristu kustības tiecās vairāk nopamatot savu stilu kā abi iepriekšējie. To pirmo reizi izdarīja žurnālā Blast E.Pounds un T.S.Eliots 1914.gadā.
Katrā ziņā vortisti oponēja futūristiem, ka tie ir pārāk tēlaini, pat romantiski. Tā vietā viņi piedāvāja īstu slavas dziesmu industriālajai pilsētai, to sakombinējot ar..- viesuļvētru. Doma vienkārša- vislielākais spēks viesuļvētrā sakoncentrēts tās tukšajā viducī. Tas ir spēks, kas atrodas jebkuras centrifūgas kustības centrā. Tā jākomponē arī glezna vai skulptūra.
Maksimāls spēks, kurš kompozicionāli identificējas ar viesuļvētru.
Katrā ziņā vortistiem nepatika tas kā ar kustību rīkojas itāļu futūristi padarīdami to par pašvērtīgu dekorāciju. Tā viņiem likās bezjēdzīga vai pārlieku melodramatiska. Centrā jāliek jaunā laika galvenie elementi- mašīnas, fabrikas, jaunā arhitektūra, tilti utt.- darbs, uz progresu mērķēta milzu enerģija.
Krāsu ziņā te ir drīzāk analītiskā kubisma palete. Nekādu salkanu krāsu salikumu. Samērā monohroma. Krāsas sava ziņā no dabas pamatiem: zila debess, brūnā zeme un gandrīz melnās koku stumbru līnijas. Dabas spēks savijas un pārvēršas pilsētas enerģijā.
1915.gadā Londonā, Dorē Galerijā izstādijās šīs grupas kodols: Džessika Dismor, Frederiks Ečels, Godjē-Brzeska, Viljams Roberts, Helēna Soundersa, Eduards Vedsvorts.
